Ķīnas akciju tirgus krīze un 34 miljoni  
VN:F [1.9.14_1148]

Kamēr lielākā daļa eiropiešu bija pieķērušies pie Grieķijas krīzes, mēģinot saprast, kas notiks tālāk, citā zemeslodes galā norisinājās ne mazāk dramatiski notikumi, kuri varētu atstāt vēl lielākas sekas uz pasaules ekonomiku nekā Grieķija. Ķīnas akciju tirgus salīdzinoši īsā laikā zaudēja aptuveni trešo daļu no savas vērtības, raisot bažas par iespējamas jaunas globālās finanšu krīzes iestāšanos.

Jaunie investori – kraha cēlonis

Gada sākumā Šanhajas fondu biržas indekss sāka strauji pieaugt. Ja 2014.gada 31.decembrī tas bija 3234.9 punktu augsts, tad pēc pusgada jau tas sasniedza 5023.10 punktu atzīmi. Tas notika tāpēc, ka investori, kuriem bija brīvi naudas līdzekļi, sāka aktīvi ieguldīt naudu nevis nekustamajos īpašumos, bet gan Ķīnas kompānijās, kas tirgojas biržā.

Tirgus izrādījās pārsildīts un akcijas pārvērtētas. Daudzu kompāniju menedžeri bija pesimistiski noskaņoti pret ekonomikas pieaugumu. Situācijas uzlabošanos gaidīja vien 26% uzņēmēju, savukārt 40% gaidīja, ka situācijas pasliktināsies. Salīdzināšanai – ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Indijā gaidīja vien 1% kompāniju. Parastie Ķīnas iedzīvotāji turpināja nest savu naudu uz Ķīnas fondu biržu, sākot vēl vairāk izmantot aizņēmumus. Brīvo līdzekļu aizplūšana no nekustamajiem īpašumiem uz biržu un Fondu indeksu celšanās provocēja jaunu dalībnieku parādīšanos tirgū. Vienkāršiem vārdiem sakot: biržās parādījās daudz jaunu cilvēku, kuri sāka agresīvi spēlēt tirgū. Turklāt lielāko daļu jauno spēlētāju bija mazizglītoti, kuriem gandrīz vispār nebija priekšstata par ekonomiku. Viņi nespēja adekvāti izvērtēt riskus, turklāt varēja pārsildīt tirgu, pērkot akcijas bez analīzes.

Uzņēmumu kapitalizācija kļuva ārprātīga, savukārt tūkstošiem spēlētāju, kuriem nebija pietiekošu zināšanu, kļuva par klasiskiem „ziepju burbuļiem”. Bet visi „ziepju burbuļi” agri vai vēlu plīst. Pārvērtētās akcijas strauji kļūst lētākas, noguldījumi devalvējas. Tieši tas arī notiek Ķīnā. Tūkstošiem cilvēku piedzīvoja bankrotu, miljoniem iedzīvotāju pazaudēja iekrājumus.
Kā redzams Etoro sistēmas laika grafikā, Ķīnas juaņs joprojām iet uz leju, kas nozīmē, ka Tu vari iegādāties to, tirgojoties uz lejas pozīciju.

24 h laikā nopelna $34 miljonus

Treideris no Japānas, kurš tīmeklī ir populārs ar niku CIS, vienas dienas laikā pateicoties Āzijas akciju tirgus sabrukumam nopelnīja $34 miljonus. Kamēr citi tirgus dalībnieki zaudēja miljonus, CIS nelasīja finanšu ziņas un turpināja tirgoties, balstoties vienīgi uz savu intuīciju un valūtu analīzi. 12. augustā CIS pamanīja neparastu trendu Japānas biržā Nikkei. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem tirgus nespēja „nonākt atpakaļ” no darījumiem ar vērtspapīriem un līgumiem iepriekšējā sesijā. Biržas indekss sāka kristies. Ņemot vērā šo tendenci, treideris pārdeva 200 fjūčerus. Nākamās nedēļas laikā viņš tika vaļā vēl no 1300 fjūčeriem.

Tajā laikā, kā CIS pats atzina, viņš neesot lasījs nekādas ziņas par to, kas notiek ekonomikas sektorā, kā arī nebija analizējis, kā situācija Ķīnā vai naftas cenas ietekmē situāciju. Tieši šos iemeslus mediji uzskaitīja kā galvenos iemeslus, kāpēc sāka strauji pazemināties cenas. Kā izteicies pats treideris, viņš sekojis tikai vienam noteikumam – pārdot visu, ko pārdod pārējie. Īstermiņā fjūčers ļauj spēlētājam gaidīt peļņu tikai tādā gadījumā, ja līguma cena pazemināsies – darījumam ir jēga tikai tādā gadījumā, kad treideris ar noteiktu varbūtību gaida cenas samazināšanos.

Peļņas šādos darījumos tiek iegūta pārdodot fjūčeru par tekošo augsto cenu, un pēc tam nopērkot to no jauna, par samazināto cenu. Risks šādos darījumos ir ļoti liels, tomēr arī peļņa iespējama diezgan liela. 21.augustā Nikkei atkal nodemonstrēja kritumu un CIS, visu šo laiku spēlējot datorspēles, pasludināja tirgošanos. Kīnas mediji turpināja ziņot, ka tirgus krīt. Stundu pirms tirgošanās beigām daudzi treideri slēdza savus darījumus, cerot, ka jauna nedēļa ieviesīs korekcijas. CIS rīkojās pretēji trendam. Japānis nevēlējās fiksēt savu $13 miljonu peļņu, kurus varēja iegūt, ja būtu sācis atkal pirkt līgumus un tā vietā turpinātu pārdot fjūčerus.

Treideris pārdeva vēl dažus simtus līgumu. Pēc viņa sacītā, toreiz Nikkei kustība uz katrām 100 jenām uz augšu nestu viņam gandrīz $1.5 miljonu zaudējumus. Kā izteicās CIS, pēc tam, kad bija beidzis pārdošanu, viņš devās „pastaigāties un palūgt Dievu”.Aprēķins, ka tirgus turpinās sabrukt, kad tiks atvērta ASV sesija, bija pareizs. 24.augustā 22:30 pēc Tokijas laika, atvērās ASV birža un panika starp investoriem uz Ķīnas sabrukuma fona turpinājās. Nikkei krita vēl straujāk.
Arvien vairāk un vairāk spēlētāju pārdeva visu, ko varēja. Kad panika sasniedza virsotni, treideris no līgumu pārdošanas pārslēdzās uz to pirkšanu. Treideris vienas dienas laikā nopelnīja 34 miljonus.

Kā treideris pats izteicies, viņam nav ne jausmas, kā beigsies Ķīnas krīze, jo neseko tai līdzi. Kā norādīja CIS, viņš tirgojoties diezgan veiksmīgi – šobrīd viņa kapitāls sastāda $180 miljonus. Tomēr uz Grieķijas nelaimes viņam neesot sanācis kļūt bagātam, toreiz viņš pazaudējis apmēram $6 miljonus. Japānas treideris dzīvo mazā dzīvoklī un lielāko daļu savu darījumu veic savā guļamistabā.

Ķīnas akciju tirgus krīze un 34 miljoni, 5.0 out of 5 based on 1 rating

 Nav pievienots neviens komentārs

Vārds  
E-pasts  


× 8 = 56