Rublis krīt – mirst suši, pelna gāzinieki un valūtas tirgotāji  

Ukrainas krīze Krievijā iezīmē laikmeta maiņu daudzos aspektos, ne tikai saistībā ar Krievijas vēlmi atjaunot savu lielvaru. Ja mums bija „treknie gadi”, tad Krievijā bija „Suši gadi”. Putina varas pirmā desmitgade Maskavā tika saukta par „Suši gadiem”, jo suši bija pārņēmuši Krievijas galvaspilsētu un tas bija kļuvis par modīgāko ēdienu strauji augošajai patērētāju sabiedrībai. Kopš 2000. gada līdz 2014. gada sākumam Maskavā vidējā alga bija pieagusi vairāk kā četras reizes, līdz 1530 ASV dolāriem. Ja naudas netrūkst, tad krievi ēd suši. Maskavā uz 12 miljoniem iedzīvotāju tika atvērti 949 suši restorāni. Salīdzinājumam – Ņujorkā uz 8.4 miljoniem ir vien 462 suši restorānu.

 

Līdz ar Krimas konfliktu „Suši gadiem” tika pielikts punkts. ES ieviesa sankcijas uz ko Putins reaģēja nogriežot importu zivīm, gaļai, dārzeņiem un piena produktiem no ES, ASV, Norvēģijas, Kanādas un Austrālijas. Ārvalstu kapitāls no Krievijas sāka aizplūst milzīgos apjomos (eksperti lēš, ka šogad aizplūdūši $110 miljardi) un rubļa vērtība strauji sāka krist. Rezultātā cieš ne tikai trūcīgie Krievijas iedzīvotāji, jo veikali ir tukši un cenas strauji kāpj, bet arī vidējais un augšējais slānis, kuri vairs nevar dabūt savus iecienītos suši un citus ārzemju gardumus, nemaz nerunājot par kopēju ekonomikas lejupslīdi.

Rubļa kursu un attiecīgi arī Krievijas ekonomiku ļoti tieši ietekmēja notikumi Ukrainā. Ciešo saikni var redzēt attēlā:

Bet nav ļaunuma bez labuma. It īpaši forex pasaulē un priviliģēto aprindās. Labums, protams ir ļoti nosacīts. Ja importētājiem rubļa kritums sadārdzina un kauj biznesu, tad izredzētiem eksportētājiem tieši otrādi – valsts kontrolētajiem enerģijas uzņēmumiem paveras lieliskas bufer-peļņas iespējas, jo tie pārdod savu produkciju saņemot ārvalstu valūtu.

 

Jau sākoties saspīlejumiem Ukrainā, pieredzējuši valūtas tirgoņi paredzēja, ka varētu būt gaidāmas iespējas labi nopelnīt no rubļa kursa krituma. Tā arī ir noticis – pēdēja gada laikā, īpaši pateicoties ES sankcijām,  rublis ir nokritis par 16% pret ASV dolāru un turpina krist. Līdzīgi kā Anglijas, Japānas un Āzijas ekonomisko krīžu laikā, kurās piemēram Dž. Soross kopā pamanījās nopelnīt vairāk nekā $ 3.2 Miljardus, arī šajā Krievijas krīzes laikā ir un būs investori, kas nopelnīs ļoti lielu naudu.

Krīt ne tikai rublis, bet arī eiro, jo sankcijas nopietni skar arī Eiropas tirgu. Drošības draudi Eiropai mazina investoru interesi par eiro un rada iespējas pelnīt uz dolāra relatīvo kāpumu. Skati reālā laika kursu EUR/USD šeit

ES sankcijas un ierobežota piekļuve rietumu likviditātes tirgiem Krievijā ir spēcīgi paaugstinājušas pieprasījumu pēc ASV dolāriem. Dolāru pieprasījums ir tik liels, ka Krievijas banku dolāru uzkrājumi ir iztukšoti. „Rubļa cenu būtu iespējams nedaudz paaugstināt, ja centrālā banka veiktu dolāru „injekciju” tirgū, tādējādi mazinot spiedienu uz rubli” minēja Maskavas Sberbank analītiķis Iskanders Abdulajevs.

 

 

Cilvēkiem, kam ir piekļuve ASV dolāriem, šobrīd Krievijā ir iespējas tikt pie vērtīgiem resursiem, jo daudzi ir gatavi pamatīgi piemaksāt, lai tiktu pie drošas valūtas.

Kopumā Krievijas ekonomikai nākotne izskatās bēdīga, tāpat arī rubļa kursam. Tas protams nenozīmē, ka rubļa kurss pret dolāru nevar pakāpties. Iestājoties pamieram, rublis un eiro var stiprināties, tāpat arī ASV ekonomikas notikumi var relatīvi novājināt dolāru. Vēl nesen, uzzinot par kritumu ASV patēriņa cenu indeksā, rubļa vērtība pret dolāru pieauga. Tādēļ valūtas tirgotāji iesaka nezaudēt piesardzību īstermiņa darījumos, neskatoties uz to, ka rublim nav gaidāma drīza un stabila augšupeja.

Autors:

 Nav pievienots neviens komentārs

Vārds  
E-pasts  


5 − 3 =