Kā Džordžs Soross nopelnīja $3.2 Miljardus un sagrāva vairāku valstu ekonomikas?  
VN:F [1.9.14_1148]

Džordžs Soros tiek uzskatīts par otro veiksmīgāko investoru pasaulē aiz Vorena Bafeta.

Viņa īpašumi 2014. g. tiek vērtēti ar 23 Miljardiem ASV dolāru (+3 miljardi kopš 2013.g.).  Atšķirībā no Bafeta „pūkainā tēla” Soros ir dažādiem nostāstiem un sazvērestības teorijām apvīta persona, uz kuru daudzi (piemēram, Aivars Lembergs) noveļ dažādas globālas ekonomiskās un politiskās problēmas. Šoreiz neiedziļināsimies jautājumā par to vai Džordžs Soros ir labs vai slikts cilvēks, neanalizēsim viņa darījumu morālos aspektus, bet apskatīsim viņa trīs lielākos un skandalozākos darījumus, lai saprastu viņa pielietotās stratēģijas un veiksmes noslēpumus.

 

—————>  Sorosa TOP5 investīcijas 2014. gadā šeit   <——————


Investors ar dzīvnieciskiem instinktiem

Sorosa grandiozie darījumi pierādījuši, ka viņš gluži kā vilks ir spējīgs ilgi pirms visiem pārējiem „saost” gaidāmās ekonomiskās krīzes un valūtu vājumus. Viņš ļoti bieži pamanījies būt vismaz vienu soli priekšā citiem tirgus dalībniekiem, sajūtot ekonomiskās un politiskās likumsakarības krietni plašākā un reizē dziļākā kontekstā. Džordžs Soros ir zināms ar savu spēju paredzēt ekonomiskās izmaiņas pirms tās ir noformējušās un ar drosmi iet pretēji tirgū valdošajam noskaņojumam. Tā piemēram, jau 70.gados Soros, pretēji visu pesimistiskajām prognozēm, paredzēja, ka ASV banku piesardzīgā pēckara politika mainīsies un vietā nāks agresīvāki un uz peļņu orientētāki menedžeri. Tā arī notika un Sorosa Quantum Fonds, laicīgi iepērkot banku akcijas, ātri vien sasniedza 50% peļņu.

 

3. Populārākais darījums – $1.4 Miljardi no Japānas cunami

2011. gadā Japānas ekonomiku smagi iedragāja zemestrīce. Gaidot cunami, Wolstrītā sākās panika – vieni domāja, ka Jēna kritīsies, citi – ka stiprināsies, jo pieaugs tās pieprasījums sakarā ar celtniecību, apdrošināšanas izmaksām utml. Tikmēr Dž. Soros gan nešaubījās un kā jau īso pozīciju speciālists, bija viens no pirmajiem, kas ieguldīja lielas summas, liekot likmi uz to ka jēnas kurss kritīs pret ASV dolāru. Sorosa fonda kopējās pozīcijas sastādijā 10% no viņa fonda $24 Miljardiem. Soros paspēja veikt lielāko daļu šo darījumu vēl pirms Japānas premjerministrs Šinzo Abe paziņoja par gaidāmajiem valūtas kursa pazemināšanas pasākumiem, lai palīdzētu Japānas iekšējai ekonomikai. Pēc tam Sorosa piemēram sekoja arī citi lielie investori, bankas (pat Amerikas banka) un hedžfondi.

Tā dažu mēnešu laikā Soros nopelnīja ap $ 1.4 miljardiem. Par laimi Japānas ekonomika no šiem spekulatīvajiem darījumiem necieta tik ļoti kā Lielbritānija 1992. gadā, jo lielākā daļa no Japānas resursiem un parādiem pieder pašiem Japāņiem.

 

2. Populārākais darījums – Kā Soros nopelna $790 Miljonus un izraisa Āzijas krīzi

1997. gadā Soros piefiksēja Taizemes bahtas potenciālo vājumu un atvēra īsās pozījas USD/THB.

 

Tālākā notikumu secība bija šāda:

  1. Taizemes valdība ir spiesta iztērēt ap $7 miljardiem, mēģinot pasārgāt valūtu pret spekulācijām.
  2. Soros turpina tirgot savas Taizemes valūtu rezerves un iesaka to darīt arī citiem publiski biedējot ar gaidāmo krīzi un valūtas devalvāciju. Tas nostrādā.
  3. 2. Jūlijā Taizeme ir spiesta atkāpties no fiksētā valūtas kursa un valūta uzsāk brīvo lidojumu. Taizeme lūdz palīdzību Starptautiskajam valūtas fondam (SVF).
  4. Taizeme piekrīt smagiem taupības noteikumiem, ko pieprasa SVF, izsniegdams aizdevumu.
  5. Bahta ir nokritusi no 25 bahtām par dolāru uz 56 bahtām par dolāru un Džords Soros nopelna 790 miljonus ASV dolāru.

 

1. Gadsimta darījums – Soros nopelna $1 Miljardu dienā un sagrauj Lielbritānijas ekonomiku

Džordžs Soross kļuva īpaši slavens 1992. gadā, dienā, kas pazīstama kā „melnā trešdiena”, kurā viņš veica īsās pozīcijas darījumus ar Britu mārciņu $10 Miljardu apmērā un valūtas kursam nokrītot par 10% nopelnīja vairāk kā $1 Miljardu. Šis ir stāsts par to kā Soros nospieda uz ceļiem visu Lielbritānijas valdību, kas izrādījās totāli neprašas.

Viss sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad Lielbritānija bija novesta līdz krīzei. Lai glābtu ekonomiku un savu politisko tēlu valdība pieņēma riskantu lēmumu pievienoties Eiropas valūtas kursu mehānismam (ERM). ERM ietvaros mārciņas kurss tika piesaistīts stabilajai Vācijas markai un citām Eiropas valūtām un varēja svārstīties tikai noteiktā koridorā. Lai uzturētu Anglijas mārciņas vērtību Lielbritānijas banku procentu likmēm bija jāsakrīt ar Vācijas likmēm. Teorijā tam vajadzēja stabilizēt mārciņu, padarot to pievilcīgu investoriem. Tomēr risks neattaisnojās un realitātē notika pretējais. Vācijas ekonomiskā stabilitāte negaidīti sašķobījās, jo Vācijas apvienošanās izmaksas bija augstākas nekā gaidīts un cēlās inflācija. Lai mazinātu inflāciju Vācijas banka izlēma celt procentu likmes un Lielbritānijai teorētiski bija jādara tas pats, bet tā nespēja pieņemt tādu lēmumu, jo tas pasliktinātu jau tā novārgušo nekustamo īpašumu tirgu un grautu valdošās partijas popularitāti. Tas vājināja mārciņu, jo tirgus sāka neticēt mārciņas spējai noturēties un netikt devalvētai. Visi Anglijas valdības mēģinājumi pierunāt Vācijas banku mazināt likmes bija neveiksmīgi, jo Vācijai Anglijas problēmas bija vienaldzīgas. 1992. Gada 15. septembrī Vācijas Bundesbankas prezidents (Helmut Schleisinger) kādam vācu žurnālistam it kā nejauši izpļāpājās, ka, iespējams, ir gaidāma mārciņas devalvācija. Laikraksts šo ziņu palaida pasaulē. Helmuts vēlāk neveikli taisnojās, ka nebija domājis, ka žurnālists šo ziņu palaidīs publiski. 16. Septembra rītā, uzzinot baumas par iespējamo mārciņas devalvāciju, Bankas, pensiju fondi un lielie dīleri sāka drudžaini tirgot mārciņas. Un tad jautrībai pievienojās spekulanti ar Sorosu priekšgalā. Soros aizņēmās Britu mārciņas ar mērķi tās uzreiz pārdot par augstāku kursu un atdot aizdevējiem, kad tās būs kļuvušas lētākas, nopelnot uz starpību. Kā pats Soros apraksta procesu:

„Mēs vienkārši izmantojām (īstermiņa) forwardu darījumus – aizņēmāmies sterliņu mārciņu un to pārdevām. Pēc tam, forwarda termiņam noslēdzoties, atpirkām mārciņu jau par zemāku cenu. Bundesbanka būtībā apzināti veicināja spekulantu uzbrukumus mārciņai, un mēs šo mājienu nolēmām izmantot.”

Aplūkosim vienkāršotu darījuma piemēru:

Soros aizņemās 1 miljonu GBP, pārdod to par aktuālo tirgus cenu – 2.0 miljoniem USD (GBP/USD= 2.00) paredzot, ka mārciņas kurss kritīsies. Brīdī, kad kurss nokrīt līdz 1.50 Soros atpērk mārciņu par 1.5 Miljoniem, paturot starpību 0.5 miljonu USD apmērā.

Anglijas valdība nolēma pretoties tirgoņu spiedienam un uzpirkt tirgotās mārciņas par augsto oficiālo ERM kursu, tādējādi cerot noturēt valūtas kursu. Taču miljards, ar ko banka bija cerējusi izvilkt līdz nedēļas nogalei, aizgāja minūtēs. Vairāki miljardi mārciņu no Anglijas bankas zelta rezervēm bija izsviesti vējā. Valdība, Johns Major, ķērās pie nākamā salmiņa – cēla procentu likmes līdz 12%, cerot, ka tirgus to uztvers kā spēka pazīmi, taču tirgus neuzķērās uz šī trika. Kā minēja Soros:

Mums šajā brīdī bija diezgan skaidrs, ka mēs esam viņus nospieduši uz ceļiem, šis valdības izmisuma solis mums parādīja, ka gals ir tuvu. Tā vietā, lai atturētu mūs, tas mums lika dubultot likmes.” 

Kamēr valdība vēl cerēja, ka gājiens ar procentu likmēm nostrādās, Anglijas banka uzpirka mārciņas ar ātrumu 2 miljardi stundā un rezerves strauji gāja uz beigām. Pēc dažām stundām arī valdībā kļuva skaidrs, ka mārciņai ir jāizstājas no ERM, tomēr izmisuma dzīta, par spīti vairākuma šaubām, 14:15 tā izlēma vēlreiz pamēģināt celt procentu likmes. Paaugstinātā procentu likme uz īsu mirkli pacēla mārciņas kursu par 1/3 daļu procenta, kas ir vairāk kā niecīgs rezulāts pie tik nepieredzēti liela procentu likmju kāpuma vienas dienas laikā. Pēc brīža kurss, protams, atkal sāka krist bezdibenī un ekonomika bija sagrauta. Soros bija uzvarējis.

 

Dokumentālā filma par melno trešdienu:

https://www.youtube.com/watch?v=p0AWXB9ORGE

______________________________________________

Raksts tapis pateicoties http://financeillustrated.com/ materiāliem

Kā Džordžs Soross nopelnīja $3.2 Miljardus un sagrāva vairāku valstu ekonomikas?, 5.0 out of 5 based on 2 ratings
Autors:

Trackbacks/Pingbacks

  1. Sorosa TOP5 investīcijas 2014. gadā | Forex skola, ekspertu viedokļi un noslēpumi - 15.05.14

    [...] jau rakstīju par Džordža Sorosa 3 veiksmīgākajām investīcijām, kas ļāva viņam nopelnīt 3.2 miljardus. Šajā tabulā aplūkojamas TOP 5 Sorosa investīcijas [...]

Vārds  
E-pasts  


× 3 = 24